Festivāls Homo Novus 2026: kad pieejamība nav papildinājums, bet daļa no idejas

No 4. līdz 12. septembrim Rīgā un citviet Latvijā — no Krāslavas līdz galvaspilsētai — norisināsies starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus. Šogad rīkotāji ir izdarījuši to, kas reti sastopams pat visprogresīvākajos Latvijas kultūras projektos: pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti šoreiz nav tehnisks pielikums programmai, bet viena no tās centrālajām tēmām.

Kas ir šis festivāls

Homo Novus ir Baltijas vecākais un viens no lielākajiem mūsdienu teātra festivāliem. Tas notiek kopš 1995. gada — šajā laikā Daugavpilī un Rīgā ir aizvadītas astoņpadsmit festivāla sezonas, parādīti vairāk nekā 350 viesizrāžu. Rīkotājs ir biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” — nevalstiska organizācija, kas strādā ar mūsdienu teātri gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas pašvaldība, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa” un citi fondi.

Šī gada tēma — apzināta dzīves tempa palēnināšana, atpūta un rūpes vienam par otru — apzināts kontrasts steigai un informācijas pārslodzei, kurā dzīvojam. Festivāla simbols ir gulbis: mierīgs vērotājs, kas vienlaikus mīt ūdenī, uz zemes un gaisā.

Notikumi risināsies visā Latvijā — teātru ēkās, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, radošajā fabrikā Veldze, Lielajos kapos, ceļu būves uzņēmuma teritorijā un pat dzīvojamā treilerī.

Daži izrāžu piemēri no programmas

Festivāla programmā ir ap divdesmit darbu. Daži no tiem:

“Vārdu serviss” — beļģu mākslinieces Sāras Vanhes projekts, kurā viesiem piedāvās individuālas sesijas: kopā ar mākslinieci atrast vārdus tam, ko dažkārt grūti izteikt. Notiks arī publiski lasījumi.

“Upju tūres. Daugava” — britu kolektīva Stan’s Cafe dokumentālā izrāde, kas burtiski sekos Daugavas krastiem no Krāslavas līdz Rīgai, apkopojot upes krastu iedzīvotāju stāstus.

“Dainas” franču režisora Žonatāna Kapdevjēla iestudējumā — neparasts latviešu tautasdziesmu skatījums caur Latvijā dzimuša aktiera acīm, kurš stāsta personisku stāstu par adopciju un identitātes meklējumiem.

“Nē! Nē! Nē!” režisores Veronikas Abdul-Visockas iestudējumā Latvijas Leļļu teātrī — izrāde par protestu un nogurumu, kurā lelles runā cilvēku vietā.

Festivālu noslēgs vizuāli iespaidīgs Norvēģijas mākslinieku darbs “Lidojošās smiltis”, ko rādīs zem klajas debess.

Pieejamība kā daļa no idejas, nevis papildinājums tai

Tieši šo festivāla programmas daļu vērts izcelt atsevišķi — tā tieši un sistemātiski atbild uz to, kā parasti pietrūkst Latvijas kultūras pasākumos.

Relaksēts formāts. Pirmo reizi festivāla materiālos izmantots īpašs marķējums — burts R, kas apzīmē relaksētu izrādes formātu: skatītāji var brīvi kustēties, mainīt vietas, iziet no zāles un atgriezties, ja tas nepieciešams.

Vienkāršā valoda. Festivāla teksti un katalogs tiek izdoti arī vienkāršajā valodā — vienkāršotā izklāsta veidā tiem, kam grūti uztvert parasto valodu.

Viesiem ar redzes traucējumiem. Vairākas izrādes ir īpaši pielāgotas: paredzēta taustes pieredze, audiogids un pavadoņi. Horeogrāfe Laima Jaunzeme kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrību vadīs meistarklasi “Nepiepildīto sapņu koncerts” — neredzīgu un vājredzīgu dalībnieku kopīga pieredze iekļaujošā mūsdienu dejā.

Kopīga ballīte pie Nacionālā mākslas muzeja. Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros čehu-slovēņu apvienība “Dimanta riteņi” pulcēs kopā cilvēkus, kas izmanto ratiņkrēslus, skeitbordistus un rullerslidotājus — pasākums, kas atgādina: šķietami atšķirīgām kopienām ir daudz vairāk kopīga, nekā šķiet.

Pieejamības dienas konference. Atsevišķs festivāla pasākums veltīts jautājumam, kā padarīt kultūru atvērtu ikvienam — ne formāli pieejamu, bet tādu, kur dažādi cilvēki tiešām jūtas gaidīti. Runa būs par pieejamību plašā nozīmē — no fiziskās vides un valodas līdz mākslas saturam.

Praktiskā informācija

  • Datumi: 2026. gada 4.–12. septembris
  • Vietas: Rīga un Latvijas reģioni (Krāslava un citas pilsētas gar Daugavu)
  • Rīkotājs: Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus / Latvijas Jaunā teātra institūts
  • Biroja adrese: Miera iela 39-2, Rīga, LV-1001
  • Kontakti: contact@theatre.lv · +371 26 186 631
  • Mājaslapa un biļetes: homonovus.lv

Svarīga piebilde par vides pieejamību

Festivāls sistemātiski deklarē iekļaušanu satura un izrāžu formāta ziņā — relaksēts formāts, vienkāršā valoda, vairāku izrāžu pielāgošana cilvēkiem ar redzes traucējumiem. To apstiprina festivāla oficiālie materiāli, un pēc Latvijas mērauklas tas ir rets un nozīmīgs piemērs.

Tomēr svarīgi saprast atšķirību starp divām lietām:

  • Satura un formāta pieejamība (vienkāršā valoda, audiogids, iespēja brīvi pārvietoties zālē) — par to festivāls runā tieši un detalizēti.
  • Konkrētu ēku un vietu fiziskā pieejamība (uzbrauktuves, lifti, transporta piekļuve, grīdas un seguma stāvoklis) — par to festivāla oficiālajos materiālos atsevišķas informācijas par katru vietu nav. Bet vietas ir ļoti dažādas — no teātru zālēm līdz kapiem, rūpnieciskai teritorijai un dzīvojamam treilerim, un katrā no tām fiziskā pieejamība var būtiski atšķirties.

Mūsu redakcijas nostāja: mēs nevaram apstiprināt vai noliegt konkrētas vietas fizisko pieejamību bez rīkotāja oficiālas atbildes, tāpēc šādus vērtējumus nesniedzam. Pirms biļetes iegādes uz konkrētu notikumu iesakām rakstīt tieši rīkotājam un precizēt tieši jūs interesējošo vietu: contact@theatre.lv, +371 26 186 631.

Ja nepieciešama konsultācija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām Latvijā plašākā nozīmē — tostarp par vides un pakalpojumu pieejamību —, pie profesionālajām organizācijām, kas ar to nodarbojas sistemātiski, pieder biedrība “Apeirons” (apeirons.lv) un “Sustento” (sustento.lv). Par likumdošanas normu skaidrojumu var vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC, ptac.gov.lv). Mēs nesniedzam juridiskas konsultācijas un neaizstājam šos avotus — tikai norādām, kur var iegūt pārbaudītu informāciju.